Mantojums

Cik nozīmīgs ir mūsu emocionālais mantojums? Pētījumi, kas veikti pēc objektu attiecību teorijas skatījuma parāda traumu pārcietušu ģimenes locekļu ģimenes attiecību nestabilitāti, jo (emocionāli) traumēti vecāki ir dažreiz pārāk aprūpējoši un dažreiz pārāk distancēti. Šādu ģimeņu attiecībās var parādīties robežu problēmas vai pārspīlēta identifikācija ar vecāku statusu kā ar upuri vai izdzīvojušo. Pārspīlēta piesaiste ģimenei vai pārspīlēta neatkarība var radīt starppersonukonfliktus un radīt citas attiecību problēmas. Komunikācija var kļūt ļoti sarežģīta, kad ģimenes locekļi nedalās savās sāpīgajās pieredzēs. Vecāki cenšas aizmirst traumatisko pieredzi, jo tic, ka tā ir jādara, lai bērni varētu normāli attīstīties. Parasti traumas manifests netieši parādās dažādos simptomos, nesaprotamā uzvedībā un sapņos, un murgos. Citi pētījumi parāda, ka (emocionāli) traumētiem vecākiem mēdz būt traucējumi, kā rezultātā vecāki nespēj tikt galā ar saviem vecāku pienākumiem kā vecāki, kas netieši noved pie globālas zaudējuma izjūtas bērnā. Kulturālas traumas pārraidīšana joprojām ir neskaidrs process, un tās reprezentācija katra indivīda dzīvē ir atkarīga no daudz un dažādiem faktoriem. Prakse rāda, ka konfrontēt kulturālas vai kolektīvas traumas sekas ir ļoti sarežģīts process. Indivīdam ir jāspēj saredzēt kulturālās un kolektīvās ēnas tumšo pusi. Jāspēj to ieraudzīt. Sagatavoja: Iveta Upeniece Pēc "Konfrontējot kulturālo traumu, Jungiāniska pieeja izpratnei uz dziedināšanai, Dr. Gražina Gudaite" Attēls: no http://metro.co.uk/